dzīvesprieks

Un kāda gan ir dzīves bauda, ​​kad tev ir vienalga par to, kas ir aiz mašīnas loga, asimetriskas ēkas, glītas lustras, blāvs apgaismojums, it kā dzīvības siltums izplūst no dažiem logiem, kurus aizmirsi atvērt, bez aizkariem, nevajag uztraucieties par cilvēci, ak pilsēta.

Tik daudz koku, tik daudz rožu, ziedu slāpst visur, it kā pavasaris kolonizētu planētu, manu planētu, kas nesniedzas aiz manas mazās pilsētas robežām.

Tev ir vienalga, ka tu esi ļoti jauns, tavas acis nespīd pie katras dāvanas, un tu pārāk neraudi, jo tu nevis noliecies, bet stāvi kājās, it kā vējš priedi nekratītu. koki, tev tas viss nav jādara, mēs visi esam šeit, dzīve stāv tavā priekšā, kā maza lelle, Paņem viņu aiz rokas, paglaudi pa plecu un skaties uz visu kopā. "Nepierodi pie nekā," dzīve viņam čukst.