Pētnieki no Oksfordas Universitātes, Apvienotajā Karalistē, analizēja datus par 7855 zīdaiņiem, kas dzimuši no 2000. līdz 2002. gadam, un pētnieki sekoja analīzei līdz 14 gadu vecumam Apvienotās Karalistes tūkstošgades pētījuma ietvaros.

Iepriekšējie pētījumi iepriekš bija atklājuši saistību starp zīdīšanu un standartizētu intelekta testu rezultātiem. Bet cēloņsakarība joprojām tiek apspriesta, jo īpaši tāpēc, ka augstākos kognitīvos rādītājus var izskaidrot ar citām īpašībām, tostarp sociālo ekonomiku un to māšu inteliģenci, kuras paļāvās uz zīdīšanu, lai pabarotu savus bērnus.

Barošana ar krūti uzlabo kognitīvās spējas

Tātad Oksfordas pētnieki apkopoja informāciju par zīdīšanas ilgumu un tā saistību ar dažādām kognitīvajām spējām.

Pētījumā atklājās, ka pastāv saistība starp ilgākiem zīdīšanas periodiem un augstākiem kognitīvo testu rezultātiem visos vecumos līdz attiecīgi 11 un 14 gadu vecumam.

Ņemot vērā atšķirības mātes sociālekonomiskajā statusā un kognitīvajās spējās, bērni, kuri tika baroti ar krūti ilgāku laiku, ieguva augstākus punktus kognitīvajās skalās līdz 14 gadu vecumam, salīdzinot ar bērniem, kuri netika baroti ar krūti.

Pētnieki secināja, ka pieticīgā saistība starp zīdīšanas ilgumu un kognitīvajiem rādītājiem saglabājas neatkarīgi no mātes sociālekonomiskās un inteliģences, norādot, ka "ir zināmas debates par to, vai bērna barošana ar krūti ilgāku laiku uzlabo viņa kognitīvo attīstību."

Pētnieki paskaidroja, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē sievietes ar augstāku izglītības kvalifikāciju un augstāku ekonomisko līmeni mēdza barot bērnu ar krūti ilgāk. Viņu bērni kognitīvajos testos iegūst augstākus rezultātus.

Pētnieki skaidro, ka atšķirības testu rezultātos varētu izskaidrot, kāpēc bērni, kuri tika baroti ar krūti ilgāk, uzrādīja labākus kognitīvos novērtējumus, un, lai gan procentuālā atšķirība punktu skaitā ir neliela, tas varētu būt nozīmīgs rādītājs visas populācijas mērogā.